Gruzijas piezīmes

Atgriezeniskais TOP 10

2010-10-22T13:33:00.000-07:00

Lietas, kas man pietrūkst un kas man GALĪGI nepietrūkst no Gruzijas. Un lietas, kas kā izrādās, man pietrūka Gruzijā. Viss vienā.

Piesmēķētie bāri, restorāni, kafejnīcas un pilnīgi visas pārējās piesmēķētās telpas. Un apģērba "smarža" pēc pabūšanas kaut kur ārpus mājas. Aizgāju Rīgā uz krogu alu iedzert un tikai pēc stundām divām apjēdzu, cik ļoti man tas nepietrūkst! :)
Hinkāļi! Uj kā pietrūkst! Būs jātaisa pašai, jo vienīgajā darbojošajā gruzīnu restorānā Rīgā 5 gab. maksā 3Ls. Aizejam Rīgā hinkālīšus uzēst? A? :)
p.s. Hačapuri man nepiertūkst.
Siltums. Pa šiem diviem gadiem esmu sapratusi, ka vieglāk pārdzīvoju +45 nekā +2. Varbūt tomēr pārdomāt un pārvākties uz kādu siltāku zemi par Latviju...
Sēņošana. Tā nu ir tradīcija (un arī nacionālais sports), ko katrs sevi cienošs latvietis ir pārmantojis no saviem senču senčiem. Tādēļ var paciest arī drēgnos rudens lietus.
Mani trakie lokšāvēji. Vienkārši tāpēc, ka traki, jo dara to, kas arī man ļoti patīk - vazājas pa mežiem un ar arhajiskām metodēm šauj pa zvēru bildītēm (vai citādiem papīrīšiem) :D
Mans velosipēdiņš. Pašlaik viņu izmantoju tramvaja vietā (kad nelīst). Nu nav ko sponsorēt Rīgas Satiksmi, ja ir tāds paklausīgs bleķa zirdziņš.
p.s. Skrituļslidām nokritušās lapas mazliet traucē. Var dabūt asfalta ekzēmu.

Ja mākat skaitīt, te ir tikai 6. Tas nozīmē, ka būs vēl. Pacietību!

Top 10

2010-09-15T08:33:00.000-07:00

Sēžot pie viena no pēdējajiem aliem Gruzijā, Osis izmeta jautājumu: "Tavs TOP 3 no Gruzijas". Sajūtas, atmiņas, lietas, kas pietrūks. Top 3 bija diezgan viegls, tāpēc šeit es to nedaudz apgrūtināšu (priekš sevis).

Kas: Jaunais gads 2010
Kapēc: Brīnišķīga kompānija, smiekli un sviestošanās, šampanietis un raķetes, piedzīvojumi un brīnišķīga fotogrāfijās nenotverama noskaņa.
Kas: Negaisi jūnijā
Kapēc: Jo līst tikai pa naktīm un max 2 stundas. Un zibeņošana, kuru redzot tu saproti dabas varenību un savu niecību.
Kas: Gruzīnu virtuve
Kapēc: Garšīgi, dažādi un daudz.
Kas: Gudauri 9. maijā 2010
Kapēc: 8ajā ir mana dzimšanas diena, 9ajā atkal brīnišķīgā kompānijā snowošana un prieks par to, ka divu sezonu mācīšanās ir nesusi augļus :) Nu vismaz kaut kādus... :)
Kas: Nakts peldes Melnajā jūrā
Kapēc: Es beidzot nesalu! Gaisa temperatūra ap +40, ūdens temperatūra ap +27. Krievijas pusē pat delfīni esot lekuši ārā no ūdens. Es lecu iekšā :)
Kas: Vano krodziņš
Kapēc: Jo tā ir vieta, kur varēja ievelties, apsēsties pie bāra letes, pasūtīt alu un bārmenim pajautāt: "Nu un tagad apskaidro man, kādēļ šajā zemē ir tā un tā?" Un sarunā iesaistās visi apkārtesošie tekošā krievu vai angļu valodā. Un vēl tāpēc, ka kādu brīdi tur pie sienām turpinās karāties manas bildes.
Kas: Guda ar tarhūnu
Kapēc: Ir tāds siers, gatavots no aitas piena. Un tarhūns, ko Eiropas pusē dēvē par estragonu. Komplektā.
Kas: Sastrēgumi uz ceļiem (ārpus pilsētām)
Kapēc: Jo viņi veidojas citu iemeslu dēļ nekā pārējā pasaulē :) Un attieksme, ar kādu tas tiek paciests (apbraukts, izbraukts vai nobremzēts) no gruzīnu šoferu puses.
Kas: Skats pa logu
Kapēc: ...
Kas: Mūždien pazūdošais ūdens, elektrība, internets
Kapēc: Nevarētu protams teikt, ka tā ir laba lieta, bet liek padomāt, ka bez ļoti daudzām lietām mēs dzīvē varam iztikt. Baisi jau mēs esam pieraduši pie tā "komporta" :)
Apmēram tā.

Meklējot Gollumu

2010-09-07T02:29:00.001-07:00

Kādu dienu iezvanās telefons un mans personīgais bārmenis-psihologs (un arī labs draugs) Vano saka: "Brīvdienās ejam kalnos. Piedalies?" Divreiz jāsaka nav. Nav pat jāpierunā :) Salasāmies kompānija 29 cilvēku sastāvā, līdzi paika, teltis un guļammaisi un dodamies.
Vieta saucas Birtvisi. Man teica ka tā esot vieta, kur vajadzējis filmēt Gredzenu pavēlnieku. Vajadzēja tak pārbaudīt!
Ar busiņu tiekam pievesti pie ceļa un izlaisti, šoferis solās nākamā dienā mūs savākt un neaizmirst :) Un sākas kāpiens augšup.
Sākumā pa krūmu ieskautu taciņu...

...tālāk pa klinti......tad pa kraujas malu, līdz nonākam aizā, kur lai neiesprūstu ar platajiem armijnieku guļammaisiem, nākas pagriezties sāniski...
...līdz nonākam klinšu ieskautā un koku apjumtā pļaviņā, kur arī iekārtojamies uz palikšanu. Bet tā kā puse dienas vēl priekšā, tad nometuši somas un uzslējuši teltis, dodamies ekspitīcijā uz cietoksni. Sākumā uzpildām ūdens krājumus avotiņā (kur arī stāv mūra paliekas - avotiņš tajos tālajos laikos ticis nopietni apsargāts).
Un tad atkal pa šauru klinšu plaisu dodamies uz augšu.Uz 5tā gadsimta cietoksni. No tā gan palikuši tikai mūra fragmenti, bet kāpiens jau vien bija tā vērts - 45 grādu leņķī klints, kur izcirstie pakāpieni laika gaitā jau pazuduši, ieskrienies un uz augšu.
Sēžot uz pasaules malas, domājam un iesmejam par to mazohistu leģionu, kas mēģināja šādam cietoksnim uzbrukt. Droši vien pusceļā nospļāvās un devās atpakaļ, un gruzīnu senči no savām klintīm māja šiem atvadu sveicienus.
Bet izrādās lejā tikt biški grūtāk nekā uz augšu (kas to būtu domājis :) )
Tāpēc nometnē nopietni tiek domāts par gaļas gatavošanu, lai atjaunotu spēkus nākamās dienas kāpienam uz otru cietoksni un atpakaļceļu.
Pēc labi padarīta darba :) dodamies uz māju pusi.
Bet kamēr mūsu busiņš vēl nav atbraucis, tiek lemts braukt uz ūdenskrātuvi (tas atšķirībā no ezera ir tāds veidojums, ko rada uzceļot dambi) nopelst. Tik nelaime tāda, ka jāiet apmēram 2 km kalnā augšā pa tikko uzlietu asfaltu. Problēma atrisinājās ātri - nostopējām kravas mašīnu un laipni palūdzām mūs aiztransportēt, ko šoferītis arī laipni izdarīja :)
Vēl tik pelde un tad jau arī busiņš klāt, lai aizgādātu mūs mājās.
Kad brauksiet uz Gruziju, paņemiet ērtus apavus un guļammaisu - parādīšu, kur jāiet Gollums meklēt :)

Oficiāli

2010-09-02T10:07:00.000-07:00

Nu tas ir oficiāli noticis! Rudens ir klāt!
Kāpēc? Dabūju šodien pa seju ar dzeltenu sausu lapu!
Temperatūra gan ārā kā vasarā. Gruzijas nevis Latvijas vasarā...

Atvaļinājumu laiks

2010-08-13T03:38:00.000-07:00

Runā, ka augusts tāds esot. Tāpēc vajadzēja izprovēt uz savas ādas. Nu tā pa īstam. Kūrortā. :) Tādēļ devāmies uz Batumi, paluņot pie Melnās jūras pāris dienas.
Naktsmītni var dabūt par 3Ls naktī (saucas dzīvoklis un regulāri pazūd ūdens dušā).

Nakts vilciens, daudz saules (manai gaumei stipri par daudz), jūra, palmas, Austrālija, Jaunzēlande, Ķīna un Indija (jā mēs tur pabijām, nu vismaz ņemot vērā augu valsti (Batumi botāniskais dārzs)), nakts peldes Melnajā jūrā (kuras ūdens temperatūra tāpat kā gaisā temperatūra tai apkārt ne ar ko neatšķiras no dienas laikā piedzīvotās, vienīgais izņēmums ir saules neesamība), ceptas zivis un mīdijas, auksta kafija ar saldējumu, "marskaja progulka" ar kuģīti, saulrieta priekšnesumi, naktī izgaismota pilsēta, muzikālās strūklakas, arbūzu ēšana katru vakaru uz balkona mūsu "dzīvoklī", ūdenskritums un beidzot auksts ūdens, kurā ielīst, kokteiļu bārs, kurā tiešām taisa kokteiļus nevis šmugulējas un izkrāpj naudu, romiešu celtais cietoksnis ar savu vēsturi un 11gs būvēts adžāriešu tilts ar iespēju beidzot papeldēt saldūdenī un joprojām nepārspējamās maršrutkas, lai daļu no tā visa piedzīvotu.

Art Gene 2010

2010-07-22T05:15:00.000-07:00

Festivālu laiks rit pilnā sparā. Un ne tikai Latvijā.
Tā kā dziesmu svētku šeit nav, tad ir "Art გენი" (www.artgeni.ge).
Sēdi šūpuļtīklā vai uz deķīša un nedēļas garumā katru vakaru klausies dažādu reģionu nacionālo mūziku un skaties dejas. Vakaros pēc saulrieta slaveni (Gruzijas mērogos) mūziķi un arī (slavenāki par Gruzijas mērogiem) viesi.
Etnogrāfiskais muzejs, sienāži, fintikļušku tirgotāji, alus, mūzika un lejā mirguļo pilsēta

Nino Katamadze basām kājām lēkā pa skatuvi un stāsta jokus gruzīniski. Jaunatne auro. Es arī :)
Tā tas izskatījās pagājušogad.

"Tropu tveice"

2010-07-08T03:41:00.000-07:00

Pa dienu gribās gulēt tāpēc, ka ir karsts. Pa nakti gribās gulēt tāpēc, ka var pagulēt. Galva nestrādā.
Cik īsti ir grādu nav zināms, jo uz termometra beidzas cipari.
Vakarā, kad noriet saule termometra stabiņš rāda +33. Naktī ap +27.
Ziņās nekad nesaka patieso gaisa temperatūru, jo ja tā pārsniedz +38, tad drīkst neiet ārā no mājas.
Negaisu laiks ir beidzies. Ļoti ļoti gaidām lietu. Šonakt varbūt būs. Varbūt...
Ļoti praktiska un pieprasīta lieta ir vēdeklis. Vēl praktiskāks ir pastāvīgs caurvējš. Biezie maksā par elektrību kondicionētājiem, pusbiezie par gaisa kustinātājiem. Bērnu starpā cieņā ir pilsētas strūklakas. Tie, kam ir uz kurieni evakuēties, pamet pilsētu un dodas uz dačām kalnos.
Runā, ka būšot karstākā vasara kopš Gruzijā vispār pieraksta temperatūras...

Mājdzīvnieks

2010-07-04T10:59:00.000-07:00

Beidzot pie tāda esmu tikusi, varu viņu saukt par savējo. Viņš gan iedodas tikai vakaros, kad satumst, aplaiž pāris riņķus pa istabu, noķer pāris kukaiņus un aizlido.
Lai arī uz īsu brīdi un nav samīļojams vai pabarojams, bet tomēr vakaros atstāju dzīvokli puskrēslā un gaidu savu mājdzīvnieku.

Vasaras vidus

2010-06-30T06:40:00.000-07:00

Lai ieturētu tradīciju Gruzijā svinēt visus svētkus pa diviem lāgiem, pieķērāmies arī Jāņošanai divkārtīgi. Pirmo reizi īstajā vakarā, otro reizi kopā ar visiem latviešiem un puslatviešiem nedēļas nogalē (te kā saprotat nebija 5 brīvdienas pēc kārtas) :)

Pārējais viss pēc ieturētām latviešu tradīcijām:

Jāņubērni
alus,
gaļa
un ugunskurs.
Līgo! Līgo!

Perfect storm

2010-06-15T10:03:00.000-07:00

Kā jau minēju agrāk, jūnijam ir raksturīgi negaisi. Ap dienas vidu sāk nomākties (tas nozīmē, ka saule vairs nesvilina un var dzīvot), ap laiku, kad satumst, sāk līt (tas savukārt nozīmē, ka var sākt elpot), un tad sākas negaiss. Vējš, lietus, zibens un pērkons. Skats pa logu kļūst baiss. :) Labi, ka pasākums reti kad notiek nakts vidū. Tad ir pavisam baisi :) Pēc stundas vai divām viss ir beidzies. Priekšā atkal nākamā karstā diena.

Tuta ir klāt!

2010-05-29T00:51:00.000-07:00

Tutas (jeb mums saprotamākā valodā - zīdkoka augļu) sezona ir sākusies. Eju pa ielu un skatos, uz asfalta melni pleķi, skats uz augšu un šeku viņi ir. Tagad tik jāatrod kāds koks pie kura paganīties, jo ganīties pie tutas pilsētas centrā nav īsti prāta darbs :)
Nopērkami tirgū šie brīnumi nav, jo tiklīdz viņi ir īsti gatavi, viņi krīt zemē un sašķīst. Vislabākais tāpēc ir ēst turpat no koka. No tutas arī dzen čaču. Kaut kad vasarā būs klāt :)

Filma par Gudauri

2010-05-25T08:39:00.000-07:00

Dažas epizodes

2010-05-18T11:46:00.001-07:00

Kalni aiz mana loga. Pārbaudīju iekš Google Earth. Tas tiešām ir Kazbegi. Sualrietā jauks.
Transportlīdzeklim jauka parkinga vieta.
Šo zvēriņu var nopirkt un apēst. Tādam nolūkam viņš tur piesiets.
Vienkārša dzīve laukos.
Vieta, kur mākoņi ir sataustāmi.
Un pavisam neliels trafiks. Pāris tūkstošus degunu liels.
Beidzot arī kāds lops izbijās. Savādāk govis te ir aristokrātiski lēnas. Var mierīgi apbraukt, ja stāv ceļa vidū.

Daži labi video

2010-05-17T13:28:00.001-07:00

Kāda ir Gruzija?
Apmēram šāda!
p.s. Īstajam efektam jāklausās skaļi! Obligāti jāklausās!

Nino Katamadze & Insight - "Reiz uz ielas"

Tas pats tikai no kādas jaunās krievu filmas. Skaisti.

Gruzīnu mūziķu kopīgi dziedāta dziesma par cerību kādreiz atgriezties dzimtajā Abhāzijā. "Esi sveicināta, mana Abhāzija".

Un vēl bonusā mazliet no dejas. Slavenākie gruzīnu dejotāji - "Sukhishvili" uz Dienvidosetijas bēgļu mājiņu fona un ar kādas vecas labas melnbaltas gruzīnu filmas fragmentiem ("Отец Солдата" - tāda tā gruzīna dvēsele).

Tāda ir dzīve

2010-05-17T09:54:00.000-07:00

Mūza ir pārvietojusies (šķiet) uz citiem medību laukiem :) Būs te kaut kas jāieklabina bez viņas. Viņa jau sen ir prom. Bet pavasaris atkal ir klāt. Atkal zemeņu laiks. Pērkons un lietus pa vakariem, pa dienu atkal silts un saulains. No 12tā stāva pērkons izskatās baisi. Bet pilsēta pie kājām un kalni apkārt mazliet iedvesmo. Joprojām turpina iedvesmot. Tāpat kā koši zaļās lapas, patīkamā temperatūra un Open Air festivālu sākums vecpilsētā.

Uz kalna sezona beigusies. Nosvinējām pasākumu 9. maijā. Uzreiz pēc dzimšanas dienas. Jāatzīst, ka augšējās trasēs vēl bija sniegs. Pareizāk - tikai tur bija sniegs. Un laikam ka tomēr esmu iemācījusies snovot. Divas sezonas Gruzijā darījušas savu.Supra joprojām ir ierastākais gruzīnu pasākums. Daudz paikas, daudz vīna, daudz tostu. Tas viss dažādās kompānijās, dažādu iemeslu dēļ un dažādās vietās. Labi ka ir izvelkamais galds un pāris liekas dakšas.
Tagad ir īstais laiks sākt gaidīt augļu sezonu - tuta (zīdkoka augļi), ķirši, aprikozes utt. Bet atkārtotie iespaidi par to tad, kad tie saldie laiki būs klāt.

Fucking gudra doma

2009-06-27T02:53:00.000-07:00

The time of getting fame for your name on its own is over. Artwork that only about wanting to be famous will never make you famous. Fame is by-product of doing something else. You don't go to a restaurant and order a meal because you want to have a shit.
Banksy (graffiti artist)

Ikvakara tradīcija

2009-06-17T01:18:00.000-07:00

Katru vakaru līst. Dažreiz arī pa naktīm. Ar visiem skaņas un gaismas efektiem. Gadās arī krusa. Tbilisi ielas pārvēršas par upēm. Arī neizbraucamām.
Pilsēta apstājas.
Sākumā pazūd apgaismojums uz ielām, tad pazūd internets. Kanāls pēc kanāla izslēdzas kabeļtelevīzijā, paliek tikai gruzīnu kanāli.
Par pārsteigumu elektrība un ūdens nepazuda! Sēdēju, dzēru tēju un lasīju grāmatu :)
No rīta atkal +30, dzied putni, bērni pagalmā klaigā un kaimiņi risina savus sīkos strīdus.

Ikdienas

2009-06-08T05:22:00.000-07:00

Ikdienā gruzīni spēlē nardus autostāvietās.
Ikdienā domīgi vīri smēķē pie loga.
Ikdienā tantiņas uz ielām tirgo semuškas un riekstiņus.
Opzīcijas radītie sastrēgumi ielās ir kļuvuši par ikdienu. Autobusu pieturas pārvietotas.
Ikdienā viekali, kur var nopirkt pārtiku un akaholus, strādā no apmēram 10iem rītā līdz apmēram 12iem naktī. Parasti.
Ikdienā tirgū var dabūt n-to zoršu semuškas vairumā (sacept un tirgot blakus tantiņām).
Ikdienā zaļumus tirgo azerbaidžānietes.
Zemenes jau ir ikdiena.
Un niķīgais žigulis... Uzminiet! Ikdiena! :D
Priecīgu ik dienu!

2009-05-20T09:22:00.000-07:00

Nu kur gan tas Muhams (gruzīnu mūzs) palicis!?

Saldais ēdiens

2009-03-06T05:15:00.000-08:00

Aitas siers un tarhūns (Eiropā pazīstams kā estragons). Vēl lielāki gardēži pievieno karstu lavašu. :)

Kā var nojaust, ka Gruzijai tuvojas pavasaris

2009-02-24T05:39:00.000-08:00

1. Tiek ieslēgtas pilsētas strūklakas;
2. Pilsētā atgriežas zvirbuļi un baloži;
3. Dzelteniem ziediņiem sāk ziedēt kaut kādi krūmi (nu neesmu es botāniķis, goda vārds);
4. Tamāra (no latviešu biedrības) rītos atkal peldas Bruņurupuču ezerā;
5. Kaķi ņaud biežāk un skaļāk;
6. Parkos uz soliņiem atgriežas mīlētāju pārīši;
7. No rīta mūs modina piena sieva, kas ar govju zvanu pastaigājas pa ielu;
8. Un latvieši pilnīgi automātiski sāk interesēties, kur var dabūt burkānu un diļļu sēklas.

Jevropeiki na kapeiki

2009-02-14T00:45:00.000-08:00

Mums ir auto! Lietošanā. Pirmais žigulis (tautā saukts par kapeiku) vārdā Dzola. Daži pazīstami gruzīni ieraugot mūs šajā limuzīnā nosmēja - baklažāns uz riteņiem :) Bel lai nu kā - tagad esam vēl pamanāmākas - līdz šim neesam redzējuši nevienu sievieti pie žiguļa stūres, kur nu vēl eiropieti :)Oskara dzimsanas dienas rīts. Vispasaules krīzes iespaidā tika izlemts dārgas dāvanas nepirkt, bet uztaisiit pārsteigumu. Ekonomiski izdevīgu un neaizmirstamu. Pirmais punkts - jaielej benzīns Dzoliņā (vispārējai skaudībai varu paziņot, ka te viņš (95ais) maksā apmēram 30 santīmus litrā).
Aizsienam Osim acis (lai pārsteigums lielāks) un vedam...
... brokastīs ar skatu uz pilsētu.

Tā lūk! :)

TbilisiVista

2009-02-06T09:54:00.000-08:00

Mums katlā uz plīts ir vista. Skats apmēram tikpat baiss :D

Mandarīni, jūra un pavasaris

2009-02-05T02:40:00.001-08:00

Atkal aizritējuši trīs mēneši. Šoreiz emigrācijas virziens tika nosprausts uz Turciju un turp savukārt var nokļūt caur reģionu Gruzijā, ko dēvē par Adžāriju (šiem tur ar kaut kāda autonomija). Lai tur nokļūtu, ir jāizbrauc cauri gandrīz visai Gruzijai 400km līdz pat Melnajai jūrai uz Batumi, no turienes savukārt 15km attālumā atrodas robeža pilsētiņā Sarpi.
Tad nu no ļoti labiem cilvēkiem aizņēmāmies mašīnu, sametām tur guļamaisus un devāmies ceļā. Ar milzonīgu sajūsmu (un regulāri spiegdama) Inga sēdās pie stūres. Braucot ārā no Tbilisi sāka līņāt, pabraucot vēl 30km sāka snigt, aizbraucām pusceļu līdz kalnu pārejai, kur caur maksas tuneli nokļūt otrā pusē ir daudz ērtāk nekā līkumot pa sniegotajiem ceļiem (un kas gan galu galā ir viena lara), un otrā pusē jau pēc pāris minūtēm sākās pavasaris. Tā vizinoties caur pilsētiņām un miestiņiem nokļuvām tieši pie pie Melnās jūras. Sajūsminātie latvieši kliegdami skrēja jūras krastā lasīt gliemežvāciņus (te kā saprotat viņi ir lielāki, nekā pie Baltijas jūras atrodamie, tāpēc arī sajūsma lielāka :) ).
Izbraucām cauri Batumi, lai vēl paspētu pāriet robežu līdz pusnaktij. Eh būtu diena varētu iedoties dziļāk Turcijā, palūkotos kā tur ļaudis dzīvo (mašīna nebija mūsējā, tādēļ ar to pāri robežai doties nevarējām). Palūkojām Sarpi, iegājām bodē pēc turku saldumiem un tējas un devāmies atpakaļ uz Gruziju.
Pārnakšņojuši pie organizācijas biedres Maiko kādā ciematiņā pie Batumi, no rīta piecēlāmies tā paagrāk, lai paspētu kaut ko aplūkot pilsētā. Tas mums izdevās - ieraudzījām, ka kalna galā atrodas baznīciņa un nolēmām, ka vajag turp tikt. Inga tikai sajūsmā saberzēja rokas un spieda gāzi grīdā. Bet diemžēl mūsu zaļais "velosipēds" nu galīgi nav džips, pusceļā nācās kāpt ārā un doties pastaigā, par ko galīgi nebēdājāmies, jo Batumi pavasaris un pastaiga pa serpentīnu vienkārši bauda.
Pa ceļam viens vietējais mūs iepazīstīnāja ar konfekškoku. Augļi tādi interesanti un mazliet atgādina pēc garšas banānus.
Sapriecājāmies par ziedošanjām puķītēm (vēl bija ziedot redzamas sniegpulstenītes un pat krūmrozes).
Mazliet Indonēzijas :)
Meitenes gaida kamēr saimnieks izraks Oskaram citronkoku, ko mājās iestādīt podiņā. Tā mēs arī atpakaļ braucām - uz aizmugurējā sēdekļa divas vāveres (Osis un Liene grauza riekstus) un citronkoks. :)
Te viens neizrakts eksemplārs. Tādi (un ar mandarīniem un apelsīniem pilnie) te atrodas katrā piemājas dārziņā.
Brokastīs īsts, autentisks adžariešu hačapūris :) Vidējais izmērs (XL) (es ar viņu galā netiku).Gruzijā ir vairākas klimata joslas (...laikam jāatkārto 8.klases ģeogrāfijas tēmas), Batumi atrodas subtropos. -5 oC ir aukstākais, ko viņi piedzīvo. Normāla ziema ir +10 - +15oC. Nu kā jums ziemiņa?
Nedaudz Ķīnas...
...un kukurūzas.
Mandarīni atkritumos gluži kā pie mums āboli, kad vairs pat cūkas viņus neēd :)
Zivju un pīļu tirgus.
Un pa ceļam mājup vēl ieskrējām Japānā. :)
p.s. Mani redzēsiet ceļojuma videomateriālā (tad kad viņš būs tapis).

Piecas minūtes slavas

2009-02-02T01:27:00.000-08:00

Ir Gruzijā tāda latviešu biedrība, ir latviešu biedrībā tāda Regīna Jakobidze. Aizejam mēs mācīt latviešu valodu mūsu pusgruzīniem-puslatviešiem, kad Regīna mūs ieved kambarī, atver pūra lādi un saka - pielaikojiet, piektdien dziedāsim uz teātra skatuves mazākumtautību pasākumā! Zvaigžņu stunda! :)
Kā mums tas izdevās video būs mazliet vēlāk, bet lūk ieskats, kā izskatās ierindas latvieši Gruzijā :)

P.S. Baiba* (īstajā vārdā Inga) bija līmenī! :)

* Padomju laikā bija tāda suvenīrlelle Baiba (kāds varbūt pat atcerās).

Dzīve vienos svētkos...

2009-01-17T06:29:00.000-08:00

Ziemassvētki un Jaunais gads nosvinēti. Bet jāķeras šim procesam klāt pa otram lāgam. Tā kā šeit ir pareizticīgo zeme, Kristus dzimšanas svētkus svin 7.janvārī un Jauno gadu arī liela daļa svin pēc vecā kalendāra. Nosvinējām Ziemassvētkus pie Vijas un Ramaza, atklājot dažas jaunas un jaukas gruzīnu tradīcijas, bet tā kā bijām izdomājuši 9.janvārī doties slēpot uz Gudauri bija steidzami jāsadakterē mana lidojošā slēpotāja sasistā kāja. Šīs rūpes cītīgi uzņēmās Inga. Un kad kādu vakaru sanāca atnākt mājās tā pavēlāk (un viņa jau bija devusies gulēt) uz gultas malas atradu šādu zīmīti: Bez kompreses nemaz nedomā līst zem segas! Modini ja netiec galā pati! :)
Tā kā pulkstens rādīja jau krietni pēc pusnakts mani ļoti vilka gulēt, bet zīmīte mani tiešam sasmīdināja tā, ka radās spēks paspēt satīt kāju ar Ingas īpašo kompresi tieši pirms aizmigšanas.
Jāpiebilst, ka ārstēšana ar tautas metodēm izdevās. Protams ātro dzīšanas procesu ietekmēja arī svaigais kalnu gaiss un lielā vēlēšanās iemēģināt sniegu. :)Pirmo dienu (vēl ārstējoties) pavazājos apkārt, pavizinājos ar pacēlējiem un pabildēju pārējos slēpotājus. Lūk kā pozē Gunta un Temo. Mūsu namiņš bija vienkārši ģeniāls, tieši blakus trasei un ļoti silts (kas ir ļoti svarīgi, kad ārā putenis un -25 grādi). Kad pirmajā vakarā putenī ieradāmies namiņā atklājās, ka vētra apgāzusi pāris stabus un Gudauri nav elektrības, tā nu pirmo vakaru pavadījām kabatas baterijas gaismā komunicējot ar esošajiem mājiņas iemītniekiem un ēdot viņu vārīto zupu :)Vakaros tika piedāvāta ekskluzīva iespēja - masāža!
No rīta gar mājiņu sāka plūst ļaužu straume ar slēpēm un dēļiem, izrādījās mēs dzīvojam pāris desmitus metrus no trases un no tuvākajām viesnīcām šī ir iestaigāta taciņa.
Kādā dienā, kad bija skaidrs laiks izdomājām uzbraukt ar augstāko pacēlāju kalna galotnē un paskatīties kā izskatās no augšas. Satināmies šallēs, uzlikām brilles, atstājām ekipējumu lejā (jo no turienes laist lejā nebija mūsu nodoms (un nebūtu jau arī pārāk prātīgi - tur slalomā trenējas Gruzijas sportisti)), un braucām augšā. Nu ko lai saka. Skaisti tur augšā. Vējš gan neprātīgs un pūš no kājām nost. Bet nu redzējām Ositiju, redzējām Krieviju, redzējām Gruziju no augšas un braucām lejā.
Šī ir mana un Ingas mīļākā trase (nr.4), lēzens un nav neviena "lidotāja" - domātā speciāli tiem, kas mācās. Te lūk mēs arī pavadījām pēdējās divas dienas krītot un ceļoties, kamēr rokas bija tādā nespēkā, ka vakarā gurķa gabalu līdz mutei nevarējām pacelt :D
Te var redzēt tos 18km pa kuriem var vizināties, dzīvojām mēs tur kur sākas otrais pacēlājs (apmēram), no rīta braucām augšā ar otro, tad biški uz leju un uz ceturto. Piektais vēl bija slēgts. Esot pa maz sniega, 1 metrs šeit ir maz...Pēdējā vakarā atbrauca mājiņas saimnieks ar paziņojumu, ka šodien svinam jauno gadu (atkal latvieši visus datumus sajaukuši, nez kapēc bijām iespringuši, ka vecais jaunais gads būs dienu vēlēk). Nokrāvām galdu ar visu kas bija, apsēdāmies un svinējām arī šos svētkus pa otram lāgam.
Bet ar to vēl viss nebeidzas. Še ku reku klāt Ingas dzimšanas diena. Atkal ēst taisīšana, papildus dakšiņu un glāzīšu meklēšana, apjausma, ka lielākais katls tomēr ir par mazu un pārējās izklaides. Bet "We can do it!" :) Izdarījām! Iekārtoju pat "fotosalonu", kur visiem sabildēties ar jubilāri (te visas bildes nelikšu, viesu bija tiešām daudz). Vēl tik kopbilde ar pēdējajiem viesiem (kuri neizrādījās pēdējie). Nākamajā vakarā ciemos vēl atnāca Kristīne, Lado un Mia, jo nevarēja ierasties īstajā datumā.Nu tagad gan balle beigusies... Huuuu...
P.S. Iepriekšminētais teiciens par gada otro dienu darbojas arī Vecajā jaunajā gadā. 15. janvāri pavadījām svinot dzimšanas dienu. Vai tāds būs viss nākamais gads...? Hmmm...

2009-ā pirmās divas dienas

2009-01-03T00:48:00.000-08:00

Gruzīniem ir tāds teiciens: Kā pavadīsi gada otro dienu, tāds būs viss gads. Nu katrā ziņā tas ir labāk, nekā gada pirmo dienu :)
Bet nu sāksim no sākuma.
Tātad punkts pirmais: Ēst taisīšana (vēl 31. decembrī) gaidāmajai viesu plūsmai.Otrais: Jaungada sagaidīšana ar koncertu un salūtu Brīvības laukumā, es gan, jāatzīst, svinēju kopā ar dažiem no Latvijas atbraukušiem draugiem. Pēc tam vēl paspējām aiziet viesos (ap 4iem), un aiziet gulēt (kā nu kurš) ap 7iem vai 11iem rītā.
Kārtīgi izgulējušies (dažam tas izdevās pat līdz 5iem pēcpusdienā, tādēļ šis gruzīnu teiciens par otro janvāri ir īsti vietā), devāmies ciemā pie gruzīnu-latviešu ģimenes Kristīnes un Lado (realizējot dzīvē lielo tautu staigāšanau), kur mūsu acīm pavērās piekrauts galds. Kārtīgi pabrokastojuši devāmies atkal atpūsties, jo otrajam janvārim bija ieplānota īpaša programma :)
Cēlāmies agrā rītā un devāmies uz Gudauri (kurš paslēpot, kurš pasnovot, kurš kompānijas pēc iečekot apstākļus).
Pa ceļam bagažniekā vēl iekrāmējām divus Gruzijā strādājošus britus, kas mēģināja uzbraukt pa serpentīnu pāri 1000m augstumā (virs jūras līmeņa) ar vasaras riepām :)
Te nu mēs esam (nu tādi ļoti svarīgi).
Bet kalni vēl skaistāki par mums! :)Tā kā abas ar Ingu devāmies iečekot sitāciju (džinsos pa kalnu šļūkt lejā pirmoreiz mūžā neparakstījāmies), mūsu mērķis šajā skaistajā dienā kalnos, bija apjautāties par viesnīcu un viesu māju iespējām un cenām. Tos savukārt visērtāk ir izdarīt iepazīstoties ar vietējajiem. Un tad ... kāpjot lejā no kalna, mani notrieca :)
Tad nu "notriecējs" mūs aizveda papriekš pie ārsta (kurš pateica, ka ir tikai kārtīgs sasitums kājai, bet būšu dzīvotāja un pēc nedēļas varēšu mierīgi pati iemēģināt sniegu), tad uz jauku viesu namiņu, sadzirdīja ar čaču par veiksmīgo iepazīšanos un tā nu mēs klausoties tostus un malkojot čaču, sēdot uz ērta dīvāna (nevis vazājoties apkārt pa viesnīcām) noskaidrojām visu vajadzīgo. Nu ko lai saka, sanāca superīga jaungada otrā diena!

Lielā tautu staigāšana

2008-12-29T13:25:00.000-08:00

Tā te varētu nodēvēt Jaungada līdz Kristus dzimšanas svētku periodu. Kā saprotat šeit ir pareizticīgo valsts un Kristus dzimšanas svētkus (ne Ziemassvētkus) šeit svin 7. janavārī.
No (kāds šodien ir datums?) 29. janvāra sākas "tautas staigāšana". Respektīvi: visi palēnām dodas ciemos pie visiem. Galds vienmēr jātur gatavībā - jebkurā brīdī var uzrasties viesi, arī pus 2os naktī. Ierodas, pasēž, iedzer vīnu, paēd, pasaka tostus un dodas pie naākamajiem.
Lai gan visi gruzīni Jauno gadu sagaida kopā ar ģimeni (nerakstīts likums), pēc 2iem naktī sākas. Tad nu gaidam ar bažām un nepacietību, kā mēs to visu pārdzīvosim :)
Eglīti nopirkām (šodien (jo ātrāk bija tikai plastmasa pieejama)), izgreznojām (eko-deko stilā (tā lētāk :) ), pielādējām ledusskapi un nu esam gatavi "lielajai tautu staigāšanai"! :) Un runā, ka tā līdz pat 15. janvārim (starij novij god).
Turās arī jūs!

Pilsēta naktī

2008-12-27T03:04:00.001-08:00

Pirmais sniegs

2008-12-14T23:53:00.001-08:00

Vispār jau sniegs Tbilisi esot reta parādība. Bet te nu viņš ir. Un ja snieg Tbilisi, snieg arī kalnos. Tātad slēpošanas sezona drīz sāksies (par ko daži gruzīni ir absolūtā sajūsmā).

Skaists rīts

2008-12-11T01:12:00.000-08:00

Skats šorīt pa logu. Šeit laikam sākas ziema. Kalnos sniegs.

Kā latvieši Gruzijā humpalas pērk

2008-12-08T03:36:00.000-08:00

Latvieši pērk kilogramos. Un tikai firminās preces :)
Viss sākās ar to, ka Tbilisi sāk palikt vēss. Sākām meklēt iespējas kaut ko nedārgu apgādāt. Un pilnīgi nejauši atklājām "salonu" Didubē, netālu no metro. Humpalas samestas kaudzēs uz grīdas dažādās telpās un dažādās cenās (par kilogramu), rakājies un meklē pērles :) Un labākais, ka tiešām var arī atrast.
Pirmie tika apgādāti jūrnieku džemperi, lai silts vēsajos ziemas vakaros.
Atbraucu uz Gruziju ar vieniem saplēstiem džinsiem, tagad manā skapī atkal 6gab dažādiem gadījumiem, gan pieklājīgie, gan mākslinieciski paplucinātie.

Zābaki. Godīgi sakot man sen nav bijis tik labu zābaku! 2 pāri!

Labi dzīvojam!

Čačas vīkends

2008-12-07T10:56:00.000-08:00

Pēc tam, kad esam gruzīnu valodas (un kultūras) stundā iemācījušies cept hačapuri un ieguvuši pamatzināšanas (teorētiskās) par Gruzijas reģionu iedzīvotāju rakstura īpašībām, pavērās iespēja to visu parbaudīt praksē.
6.decembris Gruzijā. Mūs uzaicina uz Kahetiju (reģions pa labi no Tbilisi, ar vislielākajiem vīna dārziem, auglīgāko zemi un ļoti jautriem ļaudīm) svinēt kāda draugu drauga dzimšanas dienu.
Vīnogas nolasītas, vīns pudelēs saliets gatavojas, bet čuži, kas paliek no vīnogām un tiek raudzēti vienā katlā nolejot labo vīnu, arī netiek mesti ārā, no tiem dzen čaču. Šo procesu tad arī braucām raudzīt.
Pirmais pārsteigums (atcerieties, ir 6. decmbris!):Otrais:
Braucam uz "zavodu", tajā pašā sādžā kādam vietējam ir zemes pleķis uz kura 30ajos! gados ir uzcelts šis čačas brūzis (fonā), priekšplānā tiek aplūkota čužu muca.
Tātad pa kreisi, kā redzat, tiek kurināta uguntiņa, pa labi ir dzesējamais aprāts un zilajā spainī tek ugunsdzira.Trešais:
Kamēr "zavodā" kaut kas top, mēs tiekam aizvestas augstākajā punktā parādīt apkārtni. Ļepata! Ielejās migla, pa kreisi saulrieta apspīdēta Kaukāza kalnu grēda un aiz kalna daļēji noslēpusies Sihnahi pilsētiņa.
Uz otru pusi gan skats nav tik saistošs, izrādās šajā uzkalnā esot atradusies padomijas nozīmes pionieru nometne, bet ēkās pašlaik dzīvo bēģļi no Abhāzijas kara, kas ir vietu totāli nolaiduši un apkurei izcirtuši apkārtnes mežus.Ceturtais:
Atgriežamies "zavodā". Izrādās, ka jubilāram par godu šeit uz vietas tiek klāts galds un "zavodoba" var sākties! Kā pienākas - ar tostiem un dzīvo mūziku. Jubilārs ir ar ģitāru, tamada (galvenais tostu teicējs) sēd galda galā un sāk dziesmu pēc pateiktā tosta.
Ik pa laikam no kaut kurienes tiek piegādāti jauni silta ēdiena krājumi. Bet šašliks tiek cepts uz vietas, lai ērtāk to darīt, pie čačas aprāta krāsns ir samūrēta speciāla vietiņa cepšanai - izvelkam oglītes no krāsns, sacepam šašliku un iestumjam oglītes atpakaļ.
Bet čača tik tek un tek savā nodabā. "Nu jau otrais spainis... Cik tur vēl ir iekšā?" - domā Inga.
p.s. Kas ir "zavodoba"? Šeit visi svētki tiek saukti par -obām, piemēram, Tbilisoba - Tbilisi pilsētas svētki, Georgoba - Svētā Georgija diena utt, tādēļ gruzīni mums smejoties paskaidroja, ka šodien ir zavodoba.

Nākamajā dienā turpinot čačas vīkendu iemēģinām iepriekšējā dienā sadzīto dziru (dzīšanas dienā dzērām vīnu, jo siltu čaču.... vai mēē...). Atkal ar dzīvo mūziku. Šoreiz gan uz otru pusi no Tbilisi, draugu vasarnīcā, sauļojoties siltajā august.. uj.. decembra saulītē.

Patīkami... :)

2008-11-26T01:42:00.000-08:00

No rīta izlasījām TVNET ziņās, ka Latvijā putenis un izgājām t-krekliņosm uz balkona rīta tēju/kafiju izdzert.

Mandarīni pa 30 sant/kg. Ļoti garšīgi. Un vietējie.

Kultūra

2008-11-01T11:24:00.000-07:00

Lēnām kļustu ļoti kulturāla. Nu jau apmeklētas 2 izrādes (krieviski) Jauniešu teātrī un divas operas izrādes :)
Brauciet ciemos! Vedīšu jūs uz gruzīnu tejāteri!

Pārsteigumi!

2008-10-23T08:28:00.000-07:00

1. Ļoti (ļoti ļoti) labs džezs gruzīnu izpildījumā restorāniņā KALA.
2. Mandarīni 20! santīmi kilogramā (jāatzīst, ka vēl mazliet zaļi).
3. Peihua - auglis (ļoti garšīgs), kuru atklājām zinātniskas intereses dēļ pie tantuka, kura runāja tikai gruzīniski. Viņa mums izstāstīja, ka tur ir ļoti daudz joda un veselīgi vairogdziederim. Tagad vāram peihua zapti.
4. Vienu vadu (datoram) atrast Tbilisi prasa vidēji 3 dienas (slikts pārsteigums).
5. Vīns "Alazany valley". Un nemaz nav dārgs.
p.s. Gruzīnu alus arī, starp citu, ir ļoti garšīgs.
6. Mēs (kā komanda) mākam vārīt brīnišķīgas zupas!
7. Lietus līst otro dienu.
8. Internets ir arī manā dzīvoklītī.
9. Granātāboli! Mmmmm...
10. Metro. Ātri. Ērti. Nesāpīgi.
11. Nastoikas. Tātad recepte - sasitam valriektus, tos apēdam vai iecepam kūkā, bet čaumalā esošās starpsieniņas pudelē iekšā un šņabi vai čaču virsū. Ļoti veselīgi. Īpaši sirdij. Otrs brīnums ir smiltsērkšķu uzlējums.
Turpinājums sekos...
Varbūt ;)

Turpinājums.
12. Atkal pazuda elektrība pusTbilisi uz vairākām stundām.
13. Pilnīgi nejauši (meklējot humpalas) ieklīdām "biržā" - tik lielu daudzumu zelta vienviet veel nebiju redzeejusi, atrodams viss iespējamais no ķēdītēm līdz smagām aprocēm un sudraba traukiem.
14. Šeit ir vismaz 6 redīsu un 7 burkānu šķirnes.
15. Svaigi zaļumi un salāti no lauku dārziņa tirgū tika apgādāti šodien ap pl.15.00
16. Dziedātāju no KALA krodziņa (skat. 1. punktu) ieraudzījām pa TV dziedot Tbilisi džesa festivālā. Dziedāja tikpat labi!
17. Runā, ka pirms kādas pusotras nedēļas Tbilisi bija zemestrīce. Epicentrs kaut kur tālu, bet Tbilisi 3 balles. Esot jutuši tikai daudzstāveņu augšējos stāvos. Es palaidu garām šo "grandiozo pasākumu". Gruzīni gan to uztver kā ikdienas satāvdaļu.
18. Atradām "raktuves" kur, Lee džinsi un Dr.Martin zābaki ir noperkāmi par ~2Ls/kg! (p.s. zābaki sver, kā saprotat, līdz 2 kg :)

Svētdienas vakara māksla

2008-10-17T09:41:00.001-07:00

Pēc tam, kad futbola spēles laikā atklājām, ka mobilo drīz varēs izmantot arī kā gludekli, skuvekli un esspreso aparātu, devāmies pilsētā RADĪT. Dažās stundās UZRADĪJĀM. Vērtējiet rezultātu! Tā ir mūsu Tbilisi...

Sestdienas vakars Tbilisi

2008-10-11T13:19:00.000-07:00

Kahetija

2008-10-09T01:20:00.000-07:00

Ir tāds reģions Gruzijā, kur aug vissulīgākās vīnogas un taisa vislabākos vīnus. Tur mēs arī devāmies, kopā ar armēņu jauniešiem, kas projekta ietvaros bija ieradušies apciemot gruzīnu jauniešus. Bijām baznīcā, kur apglabāta svētā Nino, kura atnesa kristietību uz Gruziju.
Sihnahi ir brīnišķīga pilsētiņa, kas tiek strauji atjaunota (speciāli tūristiem), zem Signahi ir auglīga ieleja, kur aug vīnogas un atrodas daudzi ciemi, bet aiz tiem dūmakā paslēpusies Kaukāza kalnu grēda.
Viss svaigi krāsots. Spriedām, ka pēc 10 gadiem šarms būs īstais - svaigās, spilgtās krāsas drusku pabalējušas, akmeņi un cements drusku apsurbējuši un no jaunajiem vārtiņiem nolupusi krāsa :)

Kahetijā joprojām pavasaris :) Joprojām skraidam vienos krekliņos, jaciņas meklējot tikai pēc saulrieta.
Light lunch vēl nav uzklāts (galds vēl nav nokrāmēts trīs stāvos).
"Bezdelīgas ligzda" Sihnahi ir brīnišķīga vieta, kur uzkost vieglas gruzīnu pusdienas. Skats pāri šķīvim vienkārši grandiozs :D
Tālāk mūsu ceļš veda uz Telavi pilsētu pie YMCA Telavi biedriem paciemoties. Pa ceļam piestājām aplūkot kā no zemes ārā veļas ārstnieciski māli (turpat arī padomju gados tika uzcelta sanatorija dažadu ādas un kaulu slimību ārstēšanai, šķiet, ka pašlaik viņa vairs nedarbojas).

Telavi ir viena Gruzijas vīna citadelēm. Brīnišķīgie Gruzijas balkoniņi ir satopami arī šeit.
Gruzijas valdnieka Iraklija II rezidence ar seniem vīna kokiem un persiešu ietekmi arhitektūrā (valdieks bija daudzus gadus pavadījis persiešu gūstā). Viņš bija tas valdnieks, kurš apvienoja Gruziju.
Un ozols (nemaz nev līdzigs mūsu ozolam), kurš ir nieka 900 gadus vecs un atrodas 920 metru augstumā virs jūras līmeņa. Vajadzēja 12 cilvēkus lai šo kociņu apķertu.
Un vakarā protams supra un YMCA Telavi priekšnieka gatavotie šašliki cepti uz vīnogulāju stīgām. Uh ku labi! :)

Rudens Gruzijā

2008-10-09T00:40:00.000-07:00

Svētdien tikām uziacinātas uz gruzīnu rudeni. Tas notiek tā - savācas ģimene un goda viesi (parastiem viesiem ražas novākšanā palīdzēt neļauj (tagad mēs tur esam ģimene un drīkstam ierasties jebkurā laikā)) paēd kopā brokastis, un ķeras klāt vīnogām, kad vīnogas savāktas un samaltas lielā katlā, kurā tiek gatavots vīns, ap pusdienlaiku sākas supra (sēdēšana pie galda, vīna dzeršana, tostu teikšana un dziedāšana).

Tātad šādi aug vīnogas:

Šādi viņas lasa nost:
Šādi aug tas auglis, ko mēs saucam par hurmu (te viņiem ir divas šķirnes: koroļoks ir tas ko var ēst uzreiz - nav sīvs, hurma ir sīva un viņu jāliek uz palodzes kamēr nogatavojas un ziemā viņš ir prīmā):
p.s. zem koroļoku koka Veronika, Liene un es (jā to joprojām esmu es).
Granātāboli ir super, ņem no koka un ēd nost :)
Un gaidot supru jau sākās dziedāšana, šis ir mājas siamnieks, kura ģimenē mēs tagad esam :)
Un te visa ģimene kopā pēc darba un pirms atpūtas. Mums tika apsolīts, ka uz jauno gadu mēs būsim pirmās, kas provēs jauno vīnu.
p.p.s. ēdiens (kā jau vienmēr Gruzijā) bija lielisks un dzērām mēs pagājušā gada vīnu no šiem pašiem vinogulājiem.

Tā kā tur bija arī kolēga Liene, arī viņa ir nopublicējusi savu viedokli, tā ka varat palasīties.

Statisktika

2008-10-02T05:06:00.000-07:00

Maize (parastā gruzīnu, visbiežāk vēl silta) - 60-70 tetri/gab
Kartupeļi - 0.50 -1 lari/kg
Persiki - 2 lari/kg
Ziedkāposti - 1,20 lari/kg
Svaigas dateles - 2 lari/kg
Melones - 2 lari/kg
Cepamie kastaņi - 2 lari/kg
Kukurūzas vālīte ~ 30 tetri/gab
Ūdens (Borjomi un Nebegklavi) - 1 lara/litrs
Izlejamais alus (Kazbegi, Parkā pie strūtlakas) - 1 lara/0.5l
Pudele (gruzīnu) alus īru krogā - 3,50 lari
Cīsiņi - 8-9 lari/kg
Hačapuri (maize ar sieru iekšā (ļoti garšīga)) - ~2 laras
Hinkali (tādi lieli pelmeņi, es personīgi vairāk par 7 apēst nevaru) - ~ 50 tetri/gab
Precīzas cenas gruzīnu ēstuvēs nezinu, jo zem gruzīna goda ir ļaut maksāt viesiem.

Tā mēs te dzīvojam...

p.s. 1 lara = ~30 santīmi

Sēnes

2008-09-30T06:51:00.000-07:00

Šodien arī līst. Tāpat kā 3 iepriekšējās dienas. Rīt varētu iesēņot. Žēl ka tik nevar sparast, kur te meži, kuros var sēņot un kuras sēnes var giezt. Tirgū redzētas tikai šitaki (viņi gan sauc viņas savādāk un saka, ka augot mežos). Runā, ka esot vēl griežamās sugas, par speramajām nekas nav dzirdēts...
Bonusā mīļš joks par sēņošanu Latvijā:

Gruzīnu valoda un elektrība

2008-09-29T10:16:00.000-07:00

Tātad neliela gruzīnu valodas stunda jums apjukšanai :)
Mamma = deda (დედა)
Tētis = mama (მამა)
Vectēvs = papa (პაპა)
Vecmamma = bebia (ბებია)
Nu kā jums? :D

Elektrība un ūdens šeit pazūd regulāri, ja pazūd elektrība pazūd arī internets (un Agate pazūd neatvadījusies). Vietējie to uztver pašsaprotami. Arī mums mājās ir ieviestas pāris pudeles ar ūdeni rezervei un sveces. Šodien ejot mājās elektrība pazuda entajiem kvartāliem, tādēļ katram sevi cienošam veikalam un restorānam aizdurvē mētājas ģenerātors, kas diezgan ātri tiek izsttiepts uz ielas un iedarbināts. Tādā veidā galvenā iela kļūst par ģenerātoru izstadi. Mazākās bodītēs iztiek ar svecīti, kuras gaismā var atrast maizīti un šproti :)

2379m un dzīve teltīs

2008-09-25T02:42:00.000-07:00

Ciemojoties pie Latvijas goda konsules Regīnas un runājot ar viņu par latviešu valodas mācīšanu gruzīniem, kas to ļoti vēlas, satikām latviešus, kuri uzaicināja ar viņiem doties aplūkot Kazbegi (vietas autobusiņā vēl bija). Nu devāmies ar.
Lai nokļūtu uz Kazbegi ir jādodas pa veco kara ceļu, kas tika izbūvēts 19.gs., lai krievijas armija varētu viegli nokļūt Tbilisi. Augstākais punkts šajā ceļā šķersojpt kalnu grēdu ir 2379 metri, tas arī ir pagaidām augstākais punkts, kur ir būts :)Pa vidam nolūkojām Gudauri, kur dosimies slēpot. Nieka 2 stundas pa serpentīniem un nokļūstam "Austriešu kūrortā", kur gandrīz visas ēkas ir viesnīcas būvēšanas procesā.
Kazbegi ir leģendām, sniegu un mākoņiem apvīta virsotne, bet samērā viegla alpīnistim, iesācēji sāk savu karjeru tieši ar šo virsotni. Pēc leģendas šis bija kalns, pie kura tika piekalts Prometejs, kad uzdrošinājās nonest cilvēkiem uguni.
Otrdien pēc gruzīnu valodas stundas devāmies uz Gori, kur mūsu organizācijas biedri sniedza koncertu bēgļiem. Bombardēšanas sekas pilsētā vairs nav redzamas, sabojātās ēkas jau ir atjaunotas, ielas tīras un ielās daudz cilvēku, dzīve rit tālāk. Tikai vietām ēku sienās redzami ložu radītie robi. Un pilsētas parks ir kļuvis par lielu telšu pilsētu ar visām komunikācijām. Bet viņiem tur ir daudz mierīgāk, kā vietās, kur krievu kareivjie joprojām marodierē. Arī daudzas organizācijas ierodas ciemos, rīko pasākumus bērniem utt.
Šie ir tie mūziķi, neskatoties uz vecumu džezs iet vaļā rūkdams :) Kvalitatīvs džezs! Es apsēdos!

Kulturāls vakars

2008-09-19T04:00:00.001-07:00

Vakar Inga iedomājās, ka būtu jauki aiziet uz kādu lielkoncertu... Un pilnīgi nejauši Oskars uzzināja ka tajā pašā vakarā kaut kas notiek! Kas?! Brayan Adams ar bezmaksas koncertu Tbilisi centrā. Tāds jauks vakars sanāca :)

Šovakar plānots doties uz vietējā mākslinieka (vārdu protams neatceros) koncertu.

Lietus/Cvima

2008-09-19T04:00:00.000-07:00

Šodien lija. A.Čaučavadzes iela tādos gadījumos kļūst par upi. Skaisti... un šis vēl neesot bijis īsts lietus.
Vēl šodien mums bija pirmā valodas stunda. Secinājām, ka esam pamatīgi ieberzušies. Tas ka jāmācās jauns alfabēts, vēl nav tas grūtākais. Skiet ka izmežģīšu mēli procesā... :) Bet tagad māku pateikt: Mani sauc Agate.

p.s. Kad bijām kalnos redzēju, kur dzimst mākoņi. Arī skaisti...

4as dienas kalnos (lasi - laukos)

2008-09-11T03:12:00.000-07:00

Makskereejaam sajaa dailaajaa ezeraa (tur esot daudz zivju, mees to pieraadiit nekaadi nespeejaam)...
Edaam hinkali vieteejaa "restoraanaa" ...
Apluukojaam dabas varenoiibu...
Gaajaam paargaajienaa kalnos (vieteejo iedziivotaaju pavadiibaa (cetrkaajaino))
Apskatiijaam apdziivotaas vietas centra ieveerojamaakos objektus (attleelaa Sioni lielaakais "restoraans")
Izjutaam vieteejo auru uz galvenaas ielas...

Un plaanojaam, plaanojaam, plaanojaam.. (atteeli sajaa sadalaa iztruukst, jo galva bija aiznemta ar lielo plaanosanu)

1. un 2. diena

2008-09-04T10:01:00.000-07:00

Mūsu iela - lai dotos uz centru (kurs ir nepieklājīgi tuvu, bet ja precīzāk nav nemaz jāiziet no mājas lai nokļūtu centrā) ir jānokāpj lejā un tad ikdienas trenažieris - kāpiens ar iepirkumiem atpakaļ (uz augšu).

Tātad mājas - itāļu pagalmiņš (aplūkojams foto) un dzīvoklītis ar puskvadrātmetra virtuvīti :)

Pirmās vakariņas - gruzīnu maize un Latvijas šprotes ;)

Neparvāramā vara

2008-08-13T03:31:00.000-07:00

Nu kā jau jūs noprotat, pasākums pārceļas...

Iesākumā...

2008-07-28T13:19:00.000-07:00

...bija ideja. Un vēlme riskēt.
Kas no tā visa iznāks, šķiet, ka varēs izlasīt šeit. Ja Pegazs būs pietiekami biežs viesis :)