Rāda ziņas ar etiķeti Svētki. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Svētki. Rādīt visas ziņas

trešdiena, 2010. gada 30. jūnijs

Vasaras vidus

Lai ieturētu tradīciju Gruzijā svinēt visus svētkus pa diviem lāgiem, pieķērāmies arī Jāņošanai divkārtīgi. Pirmo reizi īstajā vakarā, otro reizi kopā ar visiem latviešiem un puslatviešiem nedēļas nogalē (te kā saprotat nebija 5 brīvdienas pēc kārtas) :)

Pārējais viss pēc ieturētām latviešu tradīcijām:

Jāņubērni
alus,
gaļa
un ugunskurs.
Līgo! Līgo!

pirmdiena, 2009. gada 2. februāris

Piecas minūtes slavas

Ir Gruzijā tāda latviešu biedrība, ir latviešu biedrībā tāda Regīna Jakobidze. Aizejam mēs mācīt latviešu valodu mūsu pusgruzīniem-puslatviešiem, kad Regīna mūs ieved kambarī, atver pūra lādi un saka - pielaikojiet, piektdien dziedāsim uz teātra skatuves mazākumtautību pasākumā! Zvaigžņu stunda! :)
Kā mums tas izdevās video būs mazliet vēlāk, bet lūk ieskats, kā izskatās ierindas latvieši Gruzijā :)

P.S. Baiba* (īstajā vārdā Inga) bija līmenī! :)


* Padomju laikā bija tāda suvenīrlelle Baiba (kāds varbūt pat atcerās).

sestdiena, 2009. gada 17. janvāris

Dzīve vienos svētkos...

Ziemassvētki un Jaunais gads nosvinēti. Bet jāķeras šim procesam klāt pa otram lāgam. Tā kā šeit ir pareizticīgo zeme, Kristus dzimšanas svētkus svin 7.janvārī un Jauno gadu arī liela daļa svin pēc vecā kalendāra. Nosvinējām Ziemassvētkus pie Vijas un Ramaza, atklājot dažas jaunas un jaukas gruzīnu tradīcijas, bet tā kā bijām izdomājuši 9.janvārī doties slēpot uz Gudauri bija steidzami jāsadakterē mana lidojošā slēpotāja sasistā kāja. Šīs rūpes cītīgi uzņēmās Inga. Un kad kādu vakaru sanāca atnākt mājās tā pavēlāk (un viņa jau bija devusies gulēt) uz gultas malas atradu šādu zīmīti: Bez kompreses nemaz nedomā līst zem segas! Modini ja netiec galā pati! :)
Tā kā pulkstens rādīja jau krietni pēc pusnakts mani ļoti vilka gulēt, bet zīmīte mani tiešam sasmīdināja tā, ka radās spēks paspēt satīt kāju ar Ingas īpašo kompresi tieši pirms aizmigšanas.
Jāpiebilst, ka ārstēšana ar tautas metodēm izdevās. Protams ātro dzīšanas procesu ietekmēja arī svaigais kalnu gaiss un lielā vēlēšanās iemēģināt sniegu. :)Pirmo dienu (vēl ārstējoties) pavazājos apkārt, pavizinājos ar pacēlējiem un pabildēju pārējos slēpotājus. Lūk kā pozē Gunta un Temo. Mūsu namiņš bija vienkārši ģeniāls, tieši blakus trasei un ļoti silts (kas ir ļoti svarīgi, kad ārā putenis un -25 grādi). Kad pirmajā vakarā putenī ieradāmies namiņā atklājās, ka vētra apgāzusi pāris stabus un Gudauri nav elektrības, tā nu pirmo vakaru pavadījām kabatas baterijas gaismā komunicējot ar esošajiem mājiņas iemītniekiem un ēdot viņu vārīto zupu :)Vakaros tika piedāvāta ekskluzīva iespēja - masāža!
No rīta gar mājiņu sāka plūst ļaužu straume ar slēpēm un dēļiem, izrādījās mēs dzīvojam pāris desmitus metrus no trases un no tuvākajām viesnīcām šī ir iestaigāta taciņa.
Kādā dienā, kad bija skaidrs laiks izdomājām uzbraukt ar augstāko pacēlāju kalna galotnē un paskatīties kā izskatās no augšas. Satināmies šallēs, uzlikām brilles, atstājām ekipējumu lejā (jo no turienes laist lejā nebija mūsu nodoms (un nebūtu jau arī pārāk prātīgi - tur slalomā trenējas Gruzijas sportisti)), un braucām augšā. Nu ko lai saka. Skaisti tur augšā. Vējš gan neprātīgs un pūš no kājām nost. Bet nu redzējām Ositiju, redzējām Krieviju, redzējām Gruziju no augšas un braucām lejā.
Šī ir mana un Ingas mīļākā trase (nr.4), lēzens un nav neviena "lidotāja" - domātā speciāli tiem, kas mācās. Te lūk mēs arī pavadījām pēdējās divas dienas krītot un ceļoties, kamēr rokas bija tādā nespēkā, ka vakarā gurķa gabalu līdz mutei nevarējām pacelt :D
Te var redzēt tos 18km pa kuriem var vizināties, dzīvojām mēs tur kur sākas otrais pacēlājs (apmēram), no rīta braucām augšā ar otro, tad biški uz leju un uz ceturto. Piektais vēl bija slēgts. Esot pa maz sniega, 1 metrs šeit ir maz...Pēdējā vakarā atbrauca mājiņas saimnieks ar paziņojumu, ka šodien svinam jauno gadu (atkal latvieši visus datumus sajaukuši, nez kapēc bijām iespringuši, ka vecais jaunais gads būs dienu vēlēk). Nokrāvām galdu ar visu kas bija, apsēdāmies un svinējām arī šos svētkus pa otram lāgam.
Bet ar to vēl viss nebeidzas. Še ku reku klāt Ingas dzimšanas diena. Atkal ēst taisīšana, papildus dakšiņu un glāzīšu meklēšana, apjausma, ka lielākais katls tomēr ir par mazu un pārējās izklaides. Bet "We can do it!" :) Izdarījām! Iekārtoju pat "fotosalonu", kur visiem sabildēties ar jubilāri (te visas bildes nelikšu, viesu bija tiešām daudz). Vēl tik kopbilde ar pēdējajiem viesiem (kuri neizrādījās pēdējie). Nākamajā vakarā ciemos vēl atnāca Kristīne, Lado un Mia, jo nevarēja ierasties īstajā datumā.Nu tagad gan balle beigusies... Huuuu...
P.S. Iepriekšminētais teiciens par gada otro dienu darbojas arī Vecajā jaunajā gadā. 15. janvāri pavadījām svinot dzimšanas dienu. Vai tāds būs viss nākamais gads...? Hmmm...

sestdiena, 2009. gada 3. janvāris

2009-ā pirmās divas dienas

Gruzīniem ir tāds teiciens: Kā pavadīsi gada otro dienu, tāds būs viss gads. Nu katrā ziņā tas ir labāk, nekā gada pirmo dienu :)
Bet nu sāksim no sākuma.
Tātad punkts pirmais: Ēst taisīšana (vēl 31. decembrī) gaidāmajai viesu plūsmai.Otrais: Jaungada sagaidīšana ar koncertu un salūtu Brīvības laukumā, es gan, jāatzīst, svinēju kopā ar dažiem no Latvijas atbraukušiem draugiem. Pēc tam vēl paspējām aiziet viesos (ap 4iem), un aiziet gulēt (kā nu kurš) ap 7iem vai 11iem rītā.
Kārtīgi izgulējušies (dažam tas izdevās pat līdz 5iem pēcpusdienā, tādēļ šis gruzīnu teiciens par otro janvāri ir īsti vietā), devāmies ciemā pie gruzīnu-latviešu ģimenes Kristīnes un Lado (realizējot dzīvē lielo tautu staigāšanau), kur mūsu acīm pavērās piekrauts galds. Kārtīgi pabrokastojuši devāmies atkal atpūsties, jo otrajam janvārim bija ieplānota īpaša programma :)
Cēlāmies agrā rītā un devāmies uz Gudauri (kurš paslēpot, kurš pasnovot, kurš kompānijas pēc iečekot apstākļus).
Pa ceļam bagažniekā vēl iekrāmējām divus Gruzijā strādājošus britus, kas mēģināja uzbraukt pa serpentīnu pāri 1000m augstumā (virs jūras līmeņa) ar vasaras riepām :)
Te nu mēs esam (nu tādi ļoti svarīgi).
Bet kalni vēl skaistāki par mums! :)Tā kā abas ar Ingu devāmies iečekot sitāciju (džinsos pa kalnu šļūkt lejā pirmoreiz mūžā neparakstījāmies), mūsu mērķis šajā skaistajā dienā kalnos, bija apjautāties par viesnīcu un viesu māju iespējām un cenām. Tos savukārt visērtāk ir izdarīt iepazīstoties ar vietējajiem. Un tad ... kāpjot lejā no kalna, mani notrieca :)
Tad nu "notriecējs" mūs aizveda papriekš pie ārsta (kurš pateica, ka ir tikai kārtīgs sasitums kājai, bet būšu dzīvotāja un pēc nedēļas varēšu mierīgi pati iemēģināt sniegu), tad uz jauku viesu namiņu, sadzirdīja ar čaču par veiksmīgo iepazīšanos un tā nu mēs klausoties tostus un malkojot čaču, sēdot uz ērta dīvāna (nevis vazājoties apkārt pa viesnīcām) noskaidrojām visu vajadzīgo. Nu ko lai saka, sanāca superīga jaungada otrā diena!

pirmdiena, 2008. gada 29. decembris

Lielā tautu staigāšana

Tā te varētu nodēvēt Jaungada līdz Kristus dzimšanas svētku periodu. Kā saprotat šeit ir pareizticīgo valsts un Kristus dzimšanas svētkus (ne Ziemassvētkus) šeit svin 7. janavārī.
No (kāds šodien ir datums?) 29. janvāra sākas "tautas staigāšana". Respektīvi: visi palēnām dodas ciemos pie visiem. Galds vienmēr jātur gatavībā - jebkurā brīdī var uzrasties viesi, arī pus 2os naktī. Ierodas, pasēž, iedzer vīnu, paēd, pasaka tostus un dodas pie naākamajiem.
Lai gan visi gruzīni Jauno gadu sagaida kopā ar ģimeni (nerakstīts likums), pēc 2iem naktī sākas. Tad nu gaidam ar bažām un nepacietību, kā mēs to visu pārdzīvosim :)
Eglīti nopirkām (šodien (jo ātrāk bija tikai plastmasa pieejama)), izgreznojām (eko-deko stilā (tā lētāk :) ), pielādējām ledusskapi un nu esam gatavi "lielajai tautu staigāšanai"! :) Un runā, ka tā līdz pat 15. janvārim (starij novij god).
Turās arī jūs!