piektdiena, 2010. gada 22. oktobris

Atgriezeniskais TOP 10

Lietas, kas man pietrūkst un kas man GALĪGI nepietrūkst no Gruzijas. Un lietas, kas kā izrādās, man pietrūka Gruzijā. Viss vienā.

Piesmēķētie bāri, restorāni, kafejnīcas un pilnīgi visas pārējās piesmēķētās telpas. Un apģērba "smarža" pēc pabūšanas kaut kur ārpus mājas. Aizgāju Rīgā uz krogu alu iedzert un tikai pēc stundām divām apjēdzu, cik ļoti man tas nepietrūkst! :)
Hinkāļi! Uj kā pietrūkst! Būs jātaisa pašai, jo vienīgajā darbojošajā gruzīnu restorānā Rīgā 5 gab. maksā 3Ls. Aizejam Rīgā hinkālīšus uzēst? A? :)
p.s. Hačapuri man nepiertūkst.
Siltums. Pa šiem diviem gadiem esmu sapratusi, ka vieglāk pārdzīvoju +45 nekā +2. Varbūt tomēr pārdomāt un pārvākties uz kādu siltāku zemi par Latviju...
Sēņošana. Tā nu ir tradīcija (un arī nacionālais sports), ko katrs sevi cienošs latvietis ir pārmantojis no saviem senču senčiem. Tādēļ var paciest arī drēgnos rudens lietus.
Mani trakie lokšāvēji. Vienkārši tāpēc, ka traki, jo dara to, kas arī man ļoti patīk - vazājas pa mežiem un ar arhajiskām metodēm šauj pa zvēru bildītēm (vai citādiem papīrīšiem) :D
Mans velosipēdiņš. Pašlaik viņu izmantoju tramvaja vietā (kad nelīst). Nu nav ko sponsorēt Rīgas Satiksmi, ja ir tāds paklausīgs bleķa zirdziņš.
p.s. Skrituļslidām nokritušās lapas mazliet traucē. Var dabūt asfalta ekzēmu.

Ja mākat skaitīt, te ir tikai 6. Tas nozīmē, ka būs vēl. Pacietību!

trešdiena, 2010. gada 15. septembris

Top 10

Sēžot pie viena no pēdējajiem aliem Gruzijā, Osis izmeta jautājumu: "Tavs TOP 3 no Gruzijas". Sajūtas, atmiņas, lietas, kas pietrūks. Top 3 bija diezgan viegls, tāpēc šeit es to nedaudz apgrūtināšu (priekš sevis).

Kas: Jaunais gads 2010
Kapēc: Brīnišķīga kompānija, smiekli un sviestošanās, šampanietis un raķetes, piedzīvojumi un brīnišķīga fotogrāfijās nenotverama noskaņa.
Kas: Negaisi jūnijā
Kapēc: Jo līst tikai pa naktīm un max 2 stundas. Un zibeņošana, kuru redzot tu saproti dabas varenību un savu niecību.
Kas: Gruzīnu virtuve
Kapēc: Garšīgi, dažādi un daudz.
Kas: Gudauri 9. maijā 2010
Kapēc: 8ajā ir mana dzimšanas diena, 9ajā atkal brīnišķīgā kompānijā snowošana un prieks par to, ka divu sezonu mācīšanās ir nesusi augļus :) Nu vismaz kaut kādus... :)
Kas: Nakts peldes Melnajā jūrā
Kapēc: Es beidzot nesalu! Gaisa temperatūra ap +40, ūdens temperatūra ap +27. Krievijas pusē pat delfīni esot lekuši ārā no ūdens. Es lecu iekšā :)
Kas: Vano krodziņš
Kapēc: Jo tā ir vieta, kur varēja ievelties, apsēsties pie bāra letes, pasūtīt alu un bārmenim pajautāt: "Nu un tagad apskaidro man, kādēļ šajā zemē ir tā un tā?" Un sarunā iesaistās visi apkārtesošie tekošā krievu vai angļu valodā. Un vēl tāpēc, ka kādu brīdi tur pie sienām turpinās karāties manas bildes.
Kas: Guda ar tarhūnu
Kapēc: Ir tāds siers, gatavots no aitas piena. Un tarhūns, ko Eiropas pusē dēvē par estragonu. Komplektā.
Kas: Sastrēgumi uz ceļiem (ārpus pilsētām)
Kapēc: Jo viņi veidojas citu iemeslu dēļ nekā pārējā pasaulē :) Un attieksme, ar kādu tas tiek paciests (apbraukts, izbraukts vai nobremzēts) no gruzīnu šoferu puses.
Kas: Skats pa logu
Kapēc: ...
Kas: Mūždien pazūdošais ūdens, elektrība, internets
Kapēc: Nevarētu protams teikt, ka tā ir laba lieta, bet liek padomāt, ka bez ļoti daudzām lietām mēs dzīvē varam iztikt. Baisi jau mēs esam pieraduši pie tā "komporta" :)
Apmēram tā.

otrdiena, 2010. gada 7. septembris

Meklējot Gollumu

Kādu dienu iezvanās telefons un mans personīgais bārmenis-psihologs (un arī labs draugs) Vano saka: "Brīvdienās ejam kalnos. Piedalies?" Divreiz jāsaka nav. Nav pat jāpierunā :) Salasāmies kompānija 29 cilvēku sastāvā, līdzi paika, teltis un guļammaisi un dodamies.
Vieta saucas Birtvisi. Man teica ka tā esot vieta, kur vajadzējis filmēt Gredzenu pavēlnieku. Vajadzēja tak pārbaudīt!
Ar busiņu tiekam pievesti pie ceļa un izlaisti, šoferis solās nākamā dienā mūs savākt un neaizmirst :) Un sākas kāpiens augšup.
Sākumā pa krūmu ieskautu taciņu...

...tālāk pa klinti......tad pa kraujas malu, līdz nonākam aizā, kur lai neiesprūstu ar platajiem armijnieku guļammaisiem, nākas pagriezties sāniski...
...līdz nonākam klinšu ieskautā un koku apjumtā pļaviņā, kur arī iekārtojamies uz palikšanu. Bet tā kā puse dienas vēl priekšā, tad nometuši somas un uzslējuši teltis, dodamies ekspitīcijā uz cietoksni. Sākumā uzpildām ūdens krājumus avotiņā (kur arī stāv mūra paliekas - avotiņš tajos tālajos laikos ticis nopietni apsargāts).
Un tad atkal pa šauru klinšu plaisu dodamies uz augšu.Uz 5tā gadsimta cietoksni. No tā gan palikuši tikai mūra fragmenti, bet kāpiens jau vien bija tā vērts - 45 grādu leņķī klints, kur izcirstie pakāpieni laika gaitā jau pazuduši, ieskrienies un uz augšu.
Sēžot uz pasaules malas, domājam un iesmejam par to mazohistu leģionu, kas mēģināja šādam cietoksnim uzbrukt. Droši vien pusceļā nospļāvās un devās atpakaļ, un gruzīnu senči no savām klintīm māja šiem atvadu sveicienus.
Bet izrādās lejā tikt biški grūtāk nekā uz augšu (kas to būtu domājis :) )
Tāpēc nometnē nopietni tiek domāts par gaļas gatavošanu, lai atjaunotu spēkus nākamās dienas kāpienam uz otru cietoksni un atpakaļceļu.
Pēc labi padarīta darba :) dodamies uz māju pusi.
Bet kamēr mūsu busiņš vēl nav atbraucis, tiek lemts braukt uz ūdenskrātuvi (tas atšķirībā no ezera ir tāds veidojums, ko rada uzceļot dambi) nopelst. Tik nelaime tāda, ka jāiet apmēram 2 km kalnā augšā pa tikko uzlietu asfaltu. Problēma atrisinājās ātri - nostopējām kravas mašīnu un laipni palūdzām mūs aiztransportēt, ko šoferītis arī laipni izdarīja :)
Vēl tik pelde un tad jau arī busiņš klāt, lai aizgādātu mūs mājās.
Kad brauksiet uz Gruziju, paņemiet ērtus apavus un guļammaisu - parādīšu, kur jāiet Gollums meklēt :)

ceturtdiena, 2010. gada 2. septembris

Oficiāli

Nu tas ir oficiāli noticis! Rudens ir klāt!
Kāpēc? Dabūju šodien pa seju ar dzeltenu sausu lapu!
Temperatūra gan ārā kā vasarā. Gruzijas nevis Latvijas vasarā...

piektdiena, 2010. gada 13. augusts

Atvaļinājumu laiks

Runā, ka augusts tāds esot. Tāpēc vajadzēja izprovēt uz savas ādas. Nu tā pa īstam. Kūrortā. :) Tādēļ devāmies uz Batumi, paluņot pie Melnās jūras pāris dienas.
Naktsmītni var dabūt par 3Ls naktī (saucas dzīvoklis un regulāri pazūd ūdens dušā).

Nakts vilciens, daudz saules (manai gaumei stipri par daudz), jūra, palmas, Austrālija, Jaunzēlande, Ķīna un Indija (jā mēs tur pabijām, nu vismaz ņemot vērā augu valsti (Batumi botāniskais dārzs)), nakts peldes Melnajā jūrā (kuras ūdens temperatūra tāpat kā gaisā temperatūra tai apkārt ne ar ko neatšķiras no dienas laikā piedzīvotās, vienīgais izņēmums ir saules neesamība), ceptas zivis un mīdijas, auksta kafija ar saldējumu, "marskaja progulka" ar kuģīti, saulrieta priekšnesumi, naktī izgaismota pilsēta, muzikālās strūklakas, arbūzu ēšana katru vakaru uz balkona mūsu "dzīvoklī", ūdenskritums un beidzot auksts ūdens, kurā ielīst, kokteiļu bārs, kurā tiešām taisa kokteiļus nevis šmugulējas un izkrāpj naudu, romiešu celtais cietoksnis ar savu vēsturi un 11gs būvēts adžāriešu tilts ar iespēju beidzot papeldēt saldūdenī un joprojām nepārspējamās maršrutkas, lai daļu no tā visa piedzīvotu.