otrdiena, 2010. gada 7. septembris

Meklējot Gollumu

Kādu dienu iezvanās telefons un mans personīgais bārmenis-psihologs (un arī labs draugs) Vano saka: "Brīvdienās ejam kalnos. Piedalies?" Divreiz jāsaka nav. Nav pat jāpierunā :) Salasāmies kompānija 29 cilvēku sastāvā, līdzi paika, teltis un guļammaisi un dodamies.
Vieta saucas Birtvisi. Man teica ka tā esot vieta, kur vajadzējis filmēt Gredzenu pavēlnieku. Vajadzēja tak pārbaudīt!
Ar busiņu tiekam pievesti pie ceļa un izlaisti, šoferis solās nākamā dienā mūs savākt un neaizmirst :) Un sākas kāpiens augšup.
Sākumā pa krūmu ieskautu taciņu...

...tālāk pa klinti......tad pa kraujas malu, līdz nonākam aizā, kur lai neiesprūstu ar platajiem armijnieku guļammaisiem, nākas pagriezties sāniski...
...līdz nonākam klinšu ieskautā un koku apjumtā pļaviņā, kur arī iekārtojamies uz palikšanu. Bet tā kā puse dienas vēl priekšā, tad nometuši somas un uzslējuši teltis, dodamies ekspitīcijā uz cietoksni. Sākumā uzpildām ūdens krājumus avotiņā (kur arī stāv mūra paliekas - avotiņš tajos tālajos laikos ticis nopietni apsargāts).
Un tad atkal pa šauru klinšu plaisu dodamies uz augšu.Uz 5tā gadsimta cietoksni. No tā gan palikuši tikai mūra fragmenti, bet kāpiens jau vien bija tā vērts - 45 grādu leņķī klints, kur izcirstie pakāpieni laika gaitā jau pazuduši, ieskrienies un uz augšu.
Sēžot uz pasaules malas, domājam un iesmejam par to mazohistu leģionu, kas mēģināja šādam cietoksnim uzbrukt. Droši vien pusceļā nospļāvās un devās atpakaļ, un gruzīnu senči no savām klintīm māja šiem atvadu sveicienus.
Bet izrādās lejā tikt biški grūtāk nekā uz augšu (kas to būtu domājis :) )
Tāpēc nometnē nopietni tiek domāts par gaļas gatavošanu, lai atjaunotu spēkus nākamās dienas kāpienam uz otru cietoksni un atpakaļceļu.
Pēc labi padarīta darba :) dodamies uz māju pusi.
Bet kamēr mūsu busiņš vēl nav atbraucis, tiek lemts braukt uz ūdenskrātuvi (tas atšķirībā no ezera ir tāds veidojums, ko rada uzceļot dambi) nopelst. Tik nelaime tāda, ka jāiet apmēram 2 km kalnā augšā pa tikko uzlietu asfaltu. Problēma atrisinājās ātri - nostopējām kravas mašīnu un laipni palūdzām mūs aiztransportēt, ko šoferītis arī laipni izdarīja :)
Vēl tik pelde un tad jau arī busiņš klāt, lai aizgādātu mūs mājās.
Kad brauksiet uz Gruziju, paņemiet ērtus apavus un guļammaisu - parādīšu, kur jāiet Gollums meklēt :)

2 komentāri:

miza teica...

Hou-hou!
Dikti labs storijs :)
Man arī šodien būs storijs par kalnā rāpšanos. Esam uz viena viļņa.

Palodze teica...

kruta.
brauksu ciemos, raapsimies tavos kalnos. manos tu jau biji :)