2379m un dzīve teltīs

Ciemojoties pie Latvijas goda konsules Regīnas un runājot ar viņu par latviešu valodas mācīšanu gruzīniem, kas to ļoti vēlas, satikām latviešus, kuri uzaicināja ar viņiem doties aplūkot Kazbegi (vietas autobusiņā vēl bija). Nu devāmies ar.
Lai nokļūtu uz Kazbegi ir jādodas pa veco kara ceļu, kas tika izbūvēts 19.gs., lai krievijas armija varētu viegli nokļūt Tbilisi. Augstākais punkts šajā ceļā šķersojpt kalnu grēdu ir 2379 metri, tas arī ir pagaidām augstākais punkts, kur ir būts :)Pa vidam nolūkojām Gudauri, kur dosimies slēpot. Nieka 2 stundas pa serpentīniem un nokļūstam "Austriešu kūrortā", kur gandrīz visas ēkas ir viesnīcas būvēšanas procesā.
Kazbegi ir leģendām, sniegu un mākoņiem apvīta virsotne, bet samērā viegla alpīnistim, iesācēji sāk savu karjeru tieši ar šo virsotni. Pēc leģendas šis bija kalns, pie kura tika piekalts Prometejs, kad uzdrošinājās nonest cilvēkiem uguni.
Otrdien pēc gruzīnu valodas stundas devāmies uz Gori, kur mūsu organizācijas biedri sniedza koncertu bēgļiem. Bombardēšanas sekas pilsētā vairs nav redzamas, sabojātās ēkas jau ir atjaunotas, ielas tīras un ielās daudz cilvēku, dzīve rit tālāk. Tikai vietām ēku sienās redzami ložu radītie robi. Un pilsētas parks ir kļuvis par lielu telšu pilsētu ar visām komunikācijām. Bet viņiem tur ir daudz mierīgāk, kā vietās, kur krievu kareivjie joprojām marodierē. Arī daudzas organizācijas ierodas ciemos, rīko pasākumus bērniem utt.
Šie ir tie mūziķi, neskatoties uz vecumu džezs iet vaļā rūkdams :) Kvalitatīvs džezs! Es apsēdos!