Čačas vīkends

Pēc tam, kad esam gruzīnu valodas (un kultūras) stundā iemācījušies cept hačapuri un ieguvuši pamatzināšanas (teorētiskās) par Gruzijas reģionu iedzīvotāju rakstura īpašībām, pavērās iespēja to visu parbaudīt praksē.
6.decembris Gruzijā. Mūs uzaicina uz Kahetiju (reģions pa labi no Tbilisi, ar vislielākajiem vīna dārziem, auglīgāko zemi un ļoti jautriem ļaudīm) svinēt kāda draugu drauga dzimšanas dienu.
Vīnogas nolasītas, vīns pudelēs saliets gatavojas, bet čuži, kas paliek no vīnogām un tiek raudzēti vienā katlā nolejot labo vīnu, arī netiek mesti ārā, no tiem dzen čaču. Šo procesu tad arī braucām raudzīt.
Pirmais pārsteigums (atcerieties, ir 6. decmbris!):Otrais:
Braucam uz "zavodu", tajā pašā sādžā kādam vietējam ir zemes pleķis uz kura 30ajos! gados ir uzcelts šis čačas brūzis (fonā), priekšplānā tiek aplūkota čužu muca.
Tātad pa kreisi, kā redzat, tiek kurināta uguntiņa, pa labi ir dzesējamais aprāts un zilajā spainī tek ugunsdzira.Trešais:
Kamēr "zavodā" kaut kas top, mēs tiekam aizvestas augstākajā punktā parādīt apkārtni. Ļepata! Ielejās migla, pa kreisi saulrieta apspīdēta Kaukāza kalnu grēda un aiz kalna daļēji noslēpusies Sihnahi pilsētiņa.
Uz otru pusi gan skats nav tik saistošs, izrādās šajā uzkalnā esot atradusies padomijas nozīmes pionieru nometne, bet ēkās pašlaik dzīvo bēģļi no Abhāzijas kara, kas ir vietu totāli nolaiduši un apkurei izcirtuši apkārtnes mežus.Ceturtais:
Atgriežamies "zavodā". Izrādās, ka jubilāram par godu šeit uz vietas tiek klāts galds un "zavodoba" var sākties! Kā pienākas - ar tostiem un dzīvo mūziku. Jubilārs ir ar ģitāru, tamada (galvenais tostu teicējs) sēd galda galā un sāk dziesmu pēc pateiktā tosta.
Ik pa laikam no kaut kurienes tiek piegādāti jauni silta ēdiena krājumi. Bet šašliks tiek cepts uz vietas, lai ērtāk to darīt, pie čačas aprāta krāsns ir samūrēta speciāla vietiņa cepšanai - izvelkam oglītes no krāsns, sacepam šašliku un iestumjam oglītes atpakaļ.
Bet čača tik tek un tek savā nodabā. "Nu jau otrais spainis... Cik tur vēl ir iekšā?" - domā Inga.
p.s. Kas ir "zavodoba"? Šeit visi svētki tiek saukti par -obām, piemēram, Tbilisoba - Tbilisi pilsētas svētki, Georgoba - Svētā Georgija diena utt, tādēļ gruzīni mums smejoties paskaidroja, ka šodien ir zavodoba.

Nākamajā dienā turpinot čačas vīkendu iemēģinām iepriekšējā dienā sadzīto dziru (dzīšanas dienā dzērām vīnu, jo siltu čaču.... vai mēē...). Atkal ar dzīvo mūziku. Šoreiz gan uz otru pusi no Tbilisi, draugu vasarnīcā, sauļojoties siltajā august.. uj.. decembra saulītē.