Beidzot pie tāda esmu tikusi, varu viņu saukt par savējo. Viņš gan iedodas tikai vakaros, kad satumst, aplaiž pāris riņķus pa istabu, noķer pāris kukaiņus un aizlido.
Lai arī uz īsu brīdi un nav samīļojams vai pabarojams, bet tomēr vakaros atstāju dzīvokli puskrēslā un gaidu savu mājdzīvnieku.
5 komentāri:
sikspārnis?
Aha. Personiigais.
briesmas :)
Kapeec briesmas?!?
Vins ir nekaitiigs. Un neuzbaaziigs. Un eest neparasa, pats sagaadaa. Un nepie... istabu.
Vai tad nav ideaals maajdziivnieks?
Apsveicu. Man arí ir lídzigs májdzívnieks (ar to atskiríbu, ka redzu vinu diená) - kaiju maate ar mazuliem uz pretéjás májas jumta.
Ierakstīt komentāru